Kā neielidot tāpat kā ABLV bankai

Aptuveni pirms mēneša Latviju pāršalca ziņa, ka ABLV banka (trešā lielākā banka Latvijā) nespēj izpildīt Eiropas Centrālās bankas prasības un tiks likvidēta. Pāris nedēļas pirms tam ASV uzraugošās finanšu iestādes apturēja dolāru kontu darbību šai bankai, izvirzot, taču nepamatojot dažādas apsūdzības. Rezultātā Latvijā kļūst par vienu banku mazāk un finanšu tirgus sašaurinās, atmetot augstu peļņu nesošo nerezidentu klientu apkalpošanu.

Nav nekāds noslēpums, ka pašā ASV vairākos štatos darbojas zemo nodokļu paradīzes un arī nerezidentu naudu apgrozīšana iet uz urra. Diemžēl tas, kas ir atļauts ASV,  nav atļauts Latvijai. Jau šobrīd visas uzraugošās finanšu iestādes jau ir paziņojušas, ka aizliegs čaulu uzņēmumu izmantosānu kredītiestādēs un sola būtiski mazināt nerezidentu apkalpošanu. Tas viss jau būtu labi, taču rezultātā darbu zaudē vairāk kā 1000 finanšu sektorā nodarbināto, kuri visi nespēs atrast sev jaunu darba vietu un būs spiesti pārkvalificēties vai emigrēt no Latvijas, jo nespēs atrast līdzvērtīgi atalgotu darba vietu.

Sekojot nepieciešamībai ierobežot nerezidentu naudas apkalpošanu Baltijā, Eiropas centrālā banka apturēja Versobank darbību Igaunijā. Pamatojums – pārkāpumu klientu uzraudzībā, naudas atmazgāšanā, terorisma finansēšanā u.t.t. Par laimi Versobank nedarbojās Latvijā un mums nebūs jāiznes arī šīs bankas likvidācijas smagums, taču igauņiem ir, ko padomāt. Līdz šim vienīgā valsts no Baltijas trijnieka, kas nav saskārusies ar nepieciešamību slēgt kādu no bankām pēc Rietumeiropas vai ASV prasībām ir Lietuva. Tiesa, Lietuva jau pirms dažiem gadiem apturēja Krājbankas māteskompāniju, kas arī nebija nebūt tīra un iespējams tieši tādēļ tai ir gājis šis pienākums secen. Šobrīd Lietuvā privātpersonas var būt drošas par savu noguldījumu drošību, jo to garantē noguldījumu fonds. Arī nebanku sektorā ir vērojama liela dažādība, kur skaidrību zināmā mērā palīdz ieviest smscredit24.lt, kas palīdz salīdzināt dažādu aizdevumu veidus un to izmaksas visiem saprotamā veidā. Uzreiz gan jāņem vērā, ka lLietuvā banku sektora uzraudzība un arī nebanku aizdevēju pieskatīšana noris daudz stingrāk kā Latvijā. Lietuvā abus šos pienākumus veic Lietuvas Centrālā banka, kas bez jebkāds žēlastības ir gatava uzlikt nopietnas soda naudas vai apturēt pat tirgus lielāko dalībnieku licences un rezultātā arī darbību, ja tie nerespektē uzraugošo institūciju lēmumus.

Atgriežoties pie virsrakstā uzstādītā jautājuma – kā neielidot tāpat kā ABLV bankai – atbilde ir pavisam vienkārša. Ziniet savu vietu un protiet dalīties. ABLV banka no ASV skatpunkta bija kļuvusi pārlieku liela un radīja riskus ASV interesēm. Papildus tam nepieciešams veikt preventīvus pasākumus, t.sk. pieņemt darbā cilvēkus, kas ir tuvi ASV lēmumu pieņēmējiem vai vismaz zina cilvēkus, kas zina cilvēkus. Norvik banka šo problēmu atrisināja, pieņemot darbā dažādus ekspolitiķus, t.sk. bijušo NATO ģenerālsekretāru A. F. Rasmusenu un vēl rindu citu pasaulē un sevišķi drošības dienestu vidū labi zināmu personāžu. Privātbanku īpašniekiem Baltijas valstīs ir jāiemācas dalīties ar savu naudu, jo pretējā gadījumā pat labākie nodomi neko nedos, jo viens lēmums aiz okeāna var sagraut biznesu vienā dienā.

BALTICMILES.LV 2016.-2018.